Anotācija:
“Dzīvais ūdens” ir traģiska poēma 2 cēlienos. Tajā ir 4 darbojošās personas – 2 sievietes un 2 vīrieši.
Kādā templī, kuru pārvalda Priesteris, ļaužu vainas un sāpes tiek dziedētas ar brīnumaino Dzīvo ūdeni. Tomēr ticība šim brīnumlīdzeklim mazinās. Lai uzticību atjaunotu, svētkos visu acu priekšā Priesteris gatavojas dziedēt aklu meiteni. Priestera Māceklis nešaubās par Dzīvā ūdens spēku un tic Priesterim. Ierodas divas sievietes – Priestera kādreizējā mīļotā sieviete un viņu abu aklā meita. Nejauši Māceklis uzzina, ka Dzīvais ūdens ir tikai leģenda, māns. Viņš, kas iemīlējis aklo meiteni, ir izmisis. Izrādās, ka arī meitene nemaz nav akla.
Maldīšanās starp Patiesību un Pienākumu, Ilgām un Mīlestību.
Iestudējums:
Luga iestudēta Latvijas Jaunatnes teātrī. Pirmizrāde – 1988. gada 23. oktobrī.
Lomās – Rūdolfs Plēpis, Maija Apine, Ingūna Zemzare un Māris Andersons
Režisors-inscenētājs – Ādolfs Šapiro
Scenogrāfs – Andris Freibergs
2010. gadā luga iestudēta Ventspils teātrī. Pirmizrāde – 2. decembrī.
Dzīvais ūdens
Fragments:
2. cēliena 3. aina
LAINE
Ak, jaunais priesteris jau sludina?
Bet vecais sirdi tur ar abām rokām,
Lai neizlēktu tā pa muti!
Zēn, tu vēl še? Pēc visa!
MĀCEKLIS
Bet kur gan citur? Tikai šeit.
LAINE
Tu esi sapratis? Zēn, mīļo.
Tu esi sapratis! Tu paliec!
Un rīt viss būs kā iecerēts.
Būs ļaudīm svētki. Nebijuši svētki.
Kāds prieks, ka esi sapratis..
Šī migla…Viss ir ļaužu labā.
Ir mīla stiprāka par patiesību.
Man mūžs bija vajadzīgs, lai saprastu.
Tev – dažas stundas…
MĀCEKLIS
Nē, piedodiet! Rīt svētkos
Man nodoms cits!
Es paziņošu ļaudīm,
Ka turpmāk viņi
Vairs netiks mānīti un krāpti.
LAINE
Kas būs ar priesteri? Vai tu to apjēdz?
ILDZE
Viņš nepieļaus.
LAINE
Kas notiks?
Ja tavā prātā briest kas ļauns un netīrs,
Tad zini, mēs ar Ildzi…
Mēs viņu sargāsim un aizstāvēsim.
Vai gribi līdzināties tiem,
Kas laimes vārdā izsēj ciešanas?
Kas brīvestības vārdā būvē cietumus?
Kas nogalina cilvēcības vārdā?
Un patiesības vārdā rada jaunus melus?
ILDZE
Māt, ko tu runā!
LAINE
Ja tūdaļ neaizej,
Es neredzu te izejas nekādas…
MĀCEKLIS
Lūk, ienākas jau melu auglis, briest.
Šķiet Ildzei –
Priesteris
Grib mani nogalināt.
Jums šķiet – es Priesteri.
Es? Savu skolotāju?
Vēl briesmīgākas aizdomas
Nav iespējamas.
Par jūtām nerunāšu, bet lai zināt:
No laika gala jau tāds likums,
Ka priesterim nav tiesību liet asinis.
Tad viņam pašam jāmirst.
Kā bitei. Dzēliens maksā nāvi.
LAINE
Kas būs ar priesteri?
Tu viņu pazudini. Ak, Ildzīt, tēvam ir tik grūti…
ILDZE
Vai Sarmim vieglāk?
LAINE
Nu sabrukt draud,
Ko visu mūžu cēlis…Šī zēna dēļ.
ILDZE
Viņš – jaunais Priesteris.
LAINE
Vēl tikai māceklis.
Bet tavam tēvam sāp.
ILDZE
Vai Sarmim nesāp?
Nāc, Sarmi, iesim projām.
No aklas neattiecies,
Ņem nu redzīgu.
MĀCEKLIS
Es nesaprotu.
Viņš sāk apjaust kaut ko nenovēršamu, kas tūdaļ atklāsies.
ILDZE
Jā, jā. Priesteris mans tēvs,
Un mēs ar māti
Šurp atnācām, lai viņam palīdzētu.
Tu zini – biezā migla,
Kas zemi klāj, ir ļaudīm smaga nasta.
Mēs visi kopā gribējām šo miglu,
Kas ļaužu dvēselēs,
Rīt svētkos kliedēt.
Mēs sarīkotu mazu izrādi –
Kā Dzīvais Ūdens dziedē aklu meiteni.
Man loma galvenā tur bija paredzēta.
Alkst ļaudis iedvesmas.
Mēs gribējām to uzšķilt.
MĀCEKLIS
Mazu izrādi…
Tev loma galvenā…
Tad tavas skaistās acis
Ir redzīgas…
Un tu man visu laiku…
ILDZE
Es visu laiku gribēju tev pateikt…
Tiklīdz es sapratu, ko tu man nozīmē…
Tiklīdz es sajutu…
Es visu laiku gribēju…
MĀCEKLIS
Tad tu man meloji…
Tu visu zināji… Un viss, kas bij starp mums
Ak, maza izrāde… Tu zināji, varbūt pat smējies.
Tu meloji man, Ildze…
ILDZE
Ak, piedod, piedod!
Viss vērtās savādāk…
MĀCEKLIS
Un Skolotājs ar sevi cīnās, ha, ha, ha,
Pirms nogalināt savu mācekli.
Šī cīņa viņam grūta, to es zinu.
Nu, protams, nogalinās, ko tad citu.
Kas gan ir aizliegums, kas likums.
Mēs esam cilvēki, ne bites.
Bet varbūt viņš jau tvēris ieroci,
Lai atvairītu manu uzbrukumu?
Jā, varbūt viņš jau gaida,
Ka Māceklis tam metīsies pie rīkles.
Kā diviem mežakuiļiem, naidā smirdošiem,
Vai tā mums jāsatiekas, Skolotāj?
Lūk brīdis tas, kad meli atsedz vaigu.
Es redzu vecus, izburbušus vaibstus.
LAINE
Tev tikai jāaiziet vai jāklusē.
Tik vien no tevis prasa.
No Priestera tiek prasīts simtkārt vairāk.
Ak, mīļo zēn, es tevi lūdzu
Kā māte, sieviete, es lūdzu tevi – ej!
Ej, mīļo zēn. Es tevi svētīšu.
Nav vērta patiesība upuru.
Ak, pasaule, kur mūžam karo
Pret vienu patiesību otra patiesība!
Es alkstu atelpas.
Es alkstu mīlestības.
Starp asiem ilkņiem maiga, silta mēle.
Šķiet bezpalīdzīga kā tikko dzimis bērns.
Bet runā mēle, nevis ilkņi.
MĀCEKLIS
Bet bezzobaina mute spēj vien šļupstēt.
Kā es! Jo man nav ilkņu, izrādās, nav ilkņu.
Kāpēc tu mani izvēlējies, Patiesība?
LAINE
Ej, zēn, es tevi svētīšu.
Nav vērta patiesība upuru.
MĀCEKLIS
Es iešu. Jā, es iešu. Es aiziešu.
Es atbrīvošu savu Priesteri
No darba netīkamā, kas tam priekšā.
Vai manis dēļ viņš nozieguma ēnā
Lai pavadītu atlikušās dienas?
Vai manis dēļ lai nes viņš lāstu
Un notriepj rokas manās asinīs?
Vai manis dēļ tev jācieš ir par tēvu?
Vai tavai mātei jālej asaras.
Būs visiem labi, kad es aiziešu.
LAINE
Jā, dēliņ, jā. Tas tev ir jādara.
Ej, ej, es tevi svētīju.
ILDZE
Es iešu viņam līdzi!
MĀCEKLIS
Es tevi neņemu. Tev neticu.
Es redzu vecus, izburbušus vaibstus.
Tas melu vieplis.
Nāves seja.
Kā putna kliedziens, garš un žēls –
Il – dze – – –
Māceklis skrien augšup pa krauju un metas bezdibenī.
Recenzijas:
Augstkalna M. Vienīgās izejas traģiskā neiespējamība // Literatūra un Māksla, 1989., nr.5, 4.februāris, 9.lpp.
Avotiņš V. Dzīvais un ūdens (par dramatiskajām poēmām “Pilna Māras istabiņa”, “Tiesa”, “Dzīvais ūdens”) // Avots, 1988, nr.2, 48.-52.lpp
Radzobe S. 1987.gads latviešu dramaturģijā // Kritikas gadagrāmata XVI, R., Liesma, 1988.( par izrādi “Dzīvais ūdens” 51.-54.lpp)
Sūrmane B.Mīlestība. Meli. Rumulēšanās (par Rīgas Jaunatnes teātra viesizrādi Ņujorkā) // Laiks, 1989., 10.maijs, nr.37, 3.lpp.
Vadzvaigzne vai malduguns? (izrādi “Dzīvais ūdens” vērtē A.Grigorjevs, I.Zandere, D.Jukons) // Teātra Vēstnesis, 1989., nr.3, 3.-7.lpp.
Zabis E. Kas notiek svētnīcā? // Māksla, 1989. nr.2, 68.-70.lpp.
Zeltiņa G. Visvērienīgākais un nozīmīgākais // Māksla, 1989., nr. 1, 74.-75.lpp.
