Rīga, Liesma 1985.

“Līdz šim pazinām deviņvīru spēku, ko vasarās var ieraudzīt mežmalās, pakalnēs vai upju krastmalās, – dzelteni ziedošu, slaidu kā sveci ārstniecības augu. Pazinām arī deviņvīru spēku, kas pasakās gandrīz vai kalnus gāž. Bet kas tad ir “deviņpuiku spēks”? Dzejniece prasmīgi ieintriģē jau ar nosaukumu. Izrādās – tāds pats stiprums un vienotība kā deviņiem vīriem, tikai mazliet, mazliet vēl vairāk, jo viņi, tāpat kā deviņi puikas, var gan uzbūvēt kuģi, var sagūstīt lielu, lielu ziloni vai to brīvē laist, bet “Deviņi vīri par puikām kļūt nevar. / Deviņi puikas par vīriem var.”

Uldis Auseklis, “Jaunās Grāmatas”, 1985.g.