Populārākie raksti

Dzīvais ūdens

Anotācija: "Dzīvais ūdens" ir traģiska poēma 2 cēlienos. Tajā ir 4 ...

"Lāčplēsis"

Anotācija: "Lāčplēsis" ir librets rokoperai pēc A. Pumpura eposa motīviem, sarakstīts ...

"Pilna Māras istabiņa". Piln

Anotācija: "Pilna Māras istabiņa" ir dramatiska poēma 2 cēlienos, sarakstīta 1981. ...

Tiesa

Anotācija: "Tiesa" ir dramatiska poēma 2 cēlienos, sarakstīta 1985. gadā. Lugā ir ...

Eža kažociņš

Anotācija: Dziesmuspēle „Eža kažociņš” ir sarakstīta 1991. gadā. Lugā ir 19 ...

Anotācija:

Izmantojot pazīstamās Andersena pasakas tēlus, kā arī radot jaunus (piemēram, Ērce, Ods, Uts un Blakts), autore aktualizē jautājumu par cilvēka duālo dabu. Par cīņu starp cilvēcisko, dievišķo (vienpadsmit ķēniņa dēli) un dzīvniecisko (mežonīgie putni – meža gulbji). Par galveno varoni M. Zālīte izvirza Elīzu – trauslo vienpadsmit brāļu māsiņu, kas iesaistās cīņā par apburto brāļu cilvēcības atgūšanu. Elīza uzvar. Tā ir mīlestības, pašaizliedzīgas pacietības uzvara. Nātru krekli, ko vij Elīza, ir šīs pašaizliedzības simbols. Taču vienam brālim Elīza kreklu novīt nepaspēj…

Alegorijām bagāts darbs vairākiem uztveres līmeņiem.

Iestudējums:

Luga iestudēta 1995.gadā Dailes teātrī.
Komponists – Raimonds Pauls.
Režisors inscenētājs – Arnis Ozols.
Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš.
Kostīmu māksliniece – Baiba Puzinas.
Kustību konsultante – Tamāra Ēķe.
“Meža gulbju” mūzika izdota arī CD formātā. Izdevējs – “Mikrofons”, 1995. gads.

Meža gulbji

FRAGMENTS

2. cēliena 4., 5., 6., 7. aina

4. aina

Elīza, Jaunais Ķēniņš, Jaunākais Princis.

JAUNAIS ĶĒNIŅŠ.

Draugi, man sakiet bez viltus,
Vai es jucis? Vai dzēris? Vai slims?
Nav dzimusi meitene skaistāka,
Un nezin, vai kādreiz dzims.

Man liekas, ka reiz tā jau bijis.
Man liekas — jau noticis tā.
Tā meitene nāk no sapņa,
Ko mūžam es sapņojis.

Vai tu meža dvēselīte?
Vai tu nokritusi zvaigzne?
Vai tu nabaga maldījies bērns?
Teic, kas esi?

JAUNAIS ĶĒNIŅŠ.

Varbūt laime, ko meklēju sen.
Teic, kas esi?

(Jaunais Ķēniņš ar draugiem aizved Elīzu sev līdzi).

5. aina

Jaunākais brālis, kurš atkal ir pazaudējis māsu un pats jūtas pazudis.

JAUNĀKAIS PRINCIS.

Kad man maziņam krūtīs iedūrās
Asa sāpe kā nezināms drauds,
Māte teica, tas tikai tāpēc,
Tikai tāpēc, dēliņ, ka audz.

Nu es laikam jau esmu izaudzis.
Brīvs kā putns — cik skaisti tas skan,
Bet tur dzimtenē, meža ielokā
Sila pulkstenīts palicis man.

Sila pulkstenīts
Laiku rādīja,
Vai tas pareizs vai greizs.
Kā man gribētos
Sila pulkstenī
Vēlreiz lūkoties, vēlvienreiz!

Tad es zinātu, tad es saprastu,
Kādēļ krūtīs tik dobji dun zvans.
Bet tur dzimtenē, meža ielokā
Sila pulkstenīts palicis man.

Vai es esmu jau lūzis ievas zieds,
Kas uz lielceļa novīstot tvan?
Bet tur dzimtenē, meža ielokā
Sila pulkstenīts palicis man.

Sila pulkstenīts
Laiku rādīja,
Vai tas pareizs vai greizs.
Kā man gribētos
Sila pulkstenī
Vēlreiz lūkoties, vēlvienreiz!

6. aina

Jaunā Ķēniņa pils. MINISTRS un GALMA DĀMAS.

1. DĀMA

Kā klājas mūsu viešņai?

MINISTRS.

Tai mēmai nabadzei?

2. DĀMA.

Ko dara purva dūkņa?

MINISTRS.

Vij nātres, asras lej.

3. DĀMA.

Ak, cita viņas vietā…

MINISTRS.

Jā, būtu laimīga.

4. DĀMA.

No krūmiem, mežiem — pilī…

MINISTRS.

Jā, nepateicīga.

5. DĀMA.

Vai tiesa? Vijot kreklus…

MINISTRS.

Jau pieci pabeigti.

6. DĀMA.

Dzird runājam, ka pirksti…

MINISTRS.

Jā, gluži sabeigti.

1. DĀMA.

Tai nātres esot līdzi…

MINISTRS.

Bet drīz tās izbeigsies.

2. DĀMA.

Vai nevajag ko darīt?

MINISTRS.

Man ticiet, nagi niez.

3. DĀMA.

Kur tuvumā aug nātres?

MINISTRS.

Tās tikai kapos aug.

4. DĀMA.

Tas viss ir neciešami.

MINISTRS.

Es vienmēr jūsu draugs.

5. DĀMA.

Vai nedomājat — slima?

MINISTRS.

Es domāju, paties.

6. DĀMA.

Vai nedomājat — burve?

MINISTRS.

Tas viss var gadīties.

VISI.

Vīniņu iedzeram.
Mēlītes patrinam.
Mūziku klausāmies.
Ausāmies, ausāmies…

Vīniņu iedzeram.
Riekstiņus palobam.
Jaunumus apspriežam.
Dziesmiņas padziedam…

(Šeit un citur personāžu plastika palaikam atgādina putniem raksturīgas kustības.)

7. aina

Elīza, Jaunais Ķēniņš, Koris

Jaunais Ķēniņš pūlas Elīzu izklaidēt un ievest pils sabiedrībā. Taču Elīza neizlaiž no rokām nātru vijumu.

JAUNAIS ĶĒNIŅŠ.

Tīk tev labāk ass nātru vijums
Nekā dāvātais maigais zīds.
Savu domu tālajos ceļos
Kādēļ mani tu nepaņem līdz?

Tevi nepriecē pērles un rotas,
Gardie ēdieni, galdā ko ceļ.
Kādus akmeņus sirds tava cilā,
Kādus akmeņus sirds tava veļ?

Tavas lūpas — ciet slēgtas durvis.
Tām par atslēgu vēlos kļūt.
Tavas acis — dziļas kā jūra.
Tajās vēlos es noslīcis būt.

Laikam liekos tev traucēklis vien.
Laikam liekos vien iedomīgs pāvs.
Vai kā cepure mīla jāaizmet?
Es vēl ceru aizvien, ka tā nav.

Varbūt tevi cita dziesmiņa iepriecēs?

(Dāņu tautas dziesma).

KORIS.

Kalna galā ganiņš dzied.
La, la, la, la, la, la, la, la, la, la.
Jēri savā vaļā iet.
Tra, la, la, la, la, la, la, la, la.

Aizpeld mākonītis mazs.
La, la…
Domas līdzi aizsteidzas.
Tra, la, la…

Ilgas tālu projām trauc.
La, la…
Māte ganu mājās sauc.
Tra, la, la…

Mātes balsi ganiņš dzird.
La, la, la…
Vārdus nesaklausa sirds.
Tra, la, la…

Tālu, tālu ganiņš iet..
La, la, la…
Svešā zemē ganiņš dzied.
Tra, la, la…

Ilgas tālu projām trauc.
La, la, la…
Māte ganu mājās sauc.
Tra, la, la…

Jēri savā vaļā klīst.
La, la, la…
Brīvs, kas ilgas nepazīst.
Tra, la, la…

Recenzijas:

Dreģe O. Līdz Dailei atlidojuši “Meža gulbji” // Izglītība un Kultūra, 1995., nr.39, 9.novembris, 18.lpp.
Dziļuma M. Kā atdot brāļiem cilvēcību? // Atmoda Atpūtai, 1995., nr.87, 8.novembris, 22.lpp.
Kalna B. Gulbji starp labajiem un ļaunajiem // Izglītība un Kultūra, 1995., nr.45, 21.decembris, 25.lpp.
Naumanis N. Personības dubultošanās un gulbji tumsā // Diena, 1995., 22.novembris.
“Meža gulbji” paceļas spārnos // Atmoda Atpūtai, 1995., 1. novembris, nr.85, 24.lpp.
Rozeniece A. Un dvēselē dzeļ tāluma ilgas un ticība gaišumam // Latvijas Vēstnesis, 1995., nr.178, 16.novembris, 5.lpp.

Post to Twitter Post to Delicious Post to Facebook Send Gmail Post to LinkedIn