Populārākie raksti

Dzīvais ūdens

Anotācija: "Dzīvais ūdens" ir traģiska poēma 2 cēlienos. Tajā ir 4 ...

"Lāčplēsis"

Anotācija: "Lāčplēsis" ir librets rokoperai pēc A. Pumpura eposa motīviem, sarakstīts ...

"Pilna Māras istabiņa". Piln

Anotācija: "Pilna Māras istabiņa" ir dramatiska poēma 2 cēlienos, sarakstīta 1981. ...

Tiesa

Anotācija: "Tiesa" ir dramatiska poēma 2 cēlienos, sarakstīta 1985. gadā. Lugā ir ...

Eža kažociņš

Anotācija: Dziesmuspēle „Eža kažociņš” ir sarakstīta 1991. gadā. Lugā ir 19 ...

Nav vārdam vietas

Rīga, Liesma, 1985.

“Krājumā “Nav vārdam vietas” uzņemti dzejoļi, kas rakstīti laikā no 1979.-1983. gadam. No slavenajiem astoņiem, kas pirmo reizi parādījās 1980. gada jūlija “Karogā”, šeit atrodami četri, pie kam viens neliels, zīmīgs svītrojums – divas rindas par bojā ejas draudiem tautai, kam pārcirstas saknes.”

M.Lasmanis, “Jaunā Gaita”, 1987. g.

“Kā raksturīga iezīme versifikācijā minama raita īsrindība un kvartu pārsvars ar to dažādām variācijām, kā arī savienojumos ar trīsrindēm, divrindēm; bieži pa starpām nāk arī pa vienrindei. Vārsmas iekšējais ritmiskais kārtojums pamatos pakļauts silabotonikas regulām, bet ar gluži brīvām atkāpēm uz toniku un verlibru. Nav “dreijāto” stingri klasisko strofu”.

V.Valeinis, “Karogs”, 1986. g.

Nav vārdam vietas

*

Tek saule.
Tek saulīte, tek.
Tek strauja upe. Teka. Tece.
Un gaisma tek no notekošas sveces.
Tek sula. Sveķis. Skudrēns sīks.

Par velti cerat, ka straume sīks.

Tek sviedri. Asaras. Tek silta asins.
Tek dzīvībiņa, tecēdama tek.
Tek sula. Sveķis. Skudrēns sīks.

Par velti cerat, ka straume sīks.

Sirds aptekas,
Kad ceļojoša kāpa
Gar dārziem iekoptiem tek laizīties.

Bet saule tek, un gaisma tek,
Un aizteci, bērniņ,
Pēc maizītes.

*

Es dienas rūpes ņemu tev iz rokām
Un tās uz vadža pakaru kā svārkus.
Tos divus melnos linu mārkus
Es gribu pilnus laist
Ar bārkšspurainām zivīm.

Uz rokām darva tev, — cik labi, ka nav asins.
Nāc nomazgājies mēnesnīcas dušā.
Vai, kas tad te, vai, atkal pušums.
Un āda saplēsta
Kā ietinamais papīrs.

Nakts pierē krustiņš — žēlsirdīgā māsa.
Es viņai palīdzēšu tevi dziedēt.
Uz palodzes man šajā mājā ziedēt.
Uz rokām darva tev, —
Cik labi, ka nav asins.

*

Šo košo etiķeti, dzi,
man noplēst palīdzi,
jo pudele ir tukša, klau,
sen jau.
Viens to pie lūpām liek, skat, skat,
viņš dzer, un daudzi tic. Jā, pat,
pat draugs mans noticēja, re,
jo vīram skaista cepure,
un neskatīt pēc tās ir grūt,
bet vīrs ar cepuri to jūt.

Viņš pudeli košo un smago kā milnu
mums tukšu dod.
Mēs ņemam to par pilnu.

*

Esmu tukša kā…
Nav ar ko salīdzināt.
Nekas nav tik tukšs kā es.

Tukšu un vieglu vējš mani paceļ,
Kur grib, tur, ak, arī nes.
Tās nav bārkstis pie lakata mana,
Saknes.

Saknes, sīksaknītes notrūkušās,
Bet īstās tur zemē, pie veļiem.
Tukša un viegla es klīstu
Pa pasaules plašajiem ceļiem.
Liecos un sienu, es zinu, kas trūkst,
Liecos un sienu, bet saknes vēl trūkst,
Kāds negrib, ka sienu, un vaļā raisa,
Un vējš mani tukšu rauj atkal gaisā.
Bet nu jau es zinu, ka bojā iešu,
Pārcirstās saknes ja nesasiešu.

Bet vēl mani vējš,
Kur grib, tur nes.
Esmu tukša kā…
Nav ar ko salīdzināt.
Nekas nav tik tukšs kā es.

TIK UN TĀ

Nāk rudens apgleznot Latviju.
Bet nepūlies, necenties tā.
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

Mazliet par lielu, lai sasildot
Savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī
Un apmīļotu.

Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.

Nāk rudens izgreznot Latviju.
Bet nepūlies, necenties tā.
Mums viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

JĀDOMĀ TIKAI PAR SAULI

Ja uz mēnesi skatās,
jādomā tikai par sauli.
Tā kā mēness vēl spīd
tikai miroņu kauli,

tikai saprātu zaudējis vaigs,
tikai ķēms karnevālā.
Es tikai par sauli domāju,
skatoties mēnesī bālā.

Ja kādā pilnmēness naktī
jūs iztraucēs kliedziens spalgs —
tur mana doma par sauli
noirst kā zeķei valgs.

*

“Kāpēc tu neraksti?”

Nav vārdam vietas.
Viss ir pilns.
Ar saulēm debesis,
Ar pīšļiem zeme.
Ar lapām koki
Un ar mīlestību sirds
Tāpat ir pilna tiem,
Ko nemīl.
Viss ir tik pilns.
Ar strāvām gaiss,
Ar sāpēm, smiekliem,
Nopūtām un trīsām.
Ar skatiem slepeniem un īsiem.
Viss ir tik pārpilns,
Pāri plūstošs.
Un zelta vadzis pušu lūstošs.
Nav vārdam vietas.
Tā tas ir.

*

Nevaru es atcerēties,
Kas tas ir, kas tumsā laistās.
Atceros es tikai vienu —
Tas ar tevi ļoti saistās.

Vai tas bija mums un zuda,
Kas tur tagad tumsā laistās?
Aizvien siltāk, aizvien spožāk.
Tas ar tevi ļoti saistās.

Visas lietas, kas ir skaistas,
Man ar tevi ļoti saistās.

Post to Twitter Post to Delicious Post to Facebook Send Gmail Post to LinkedIn