Populārākie raksti

Dzīvais ūdens

Anotācija: "Dzīvais ūdens" ir traģiska poēma 2 cēlienos. Tajā ir 4 ...

O Маргаритe

Мара Залите, «Маргарита» Kамерное представление в двух частях по мотивам «Фауста» ...

"Lāčplēsis"

Anotācija: "Lāčplēsis" ir librets rokoperai pēc A. Pumpura eposa motīviem, sarakstīts ...

"Pilna Māras istabiņa". Piln

Anotācija: "Pilna Māras istabiņa" ir dramatiska poēma 2 cēlienos, sarakstīta 1981. ...

Tiesa

Anotācija: "Tiesa" ir dramatiska poēma 2 cēlienos, sarakstīta 1985. gadā. Lugā ir ...


Anotācija:

Librets sarakstīts 2000. gadā. Tajā ir 18 darbojošās personas – Neglītais Pīlēns, Pīļu Māte, Vistiņa Cekulīte, Gailis, Portugāles Pīle, 4 Zosis, 5 Pērļu Vistiņas, Sesks, Vecā Žurka, 2 Seskabrāļi.

Tikai izejas pozīcija šajā libretā līdzinās pazīstamajai H. K. Andersena pasakai. Kādā skaistā, vecā dārzā, ko apdzīvo mājputni, Pīļu Mātei piedzimst bērns. Viņš nelīdzinās nevienam no putniem. Viņš ir citāds, savādāks, sākumā viņš tiek apsmiets, viņš jūtas vientuļš. Tālākā sižeta attīstība ir oriģināla un to var uzskatīt par polemiku ar H. K. Andersenu.

Mājputni – Pīļu Māte, Zosis, Gailis, Vistiņa Cekulīte, , Pērļu Vistiņas un Portugāles Pīle nebūt nav dumji un aprobežoti radījumi, un Neglītā Pīlēna problēma nav, kā tikt prom no šī “pīļu dīķa”. Neglītajā Pīlēnā nav potenciālā gulbja augstprātības pret mazāk dižciltīgajiem brāļiem. Viņš deg vēlme palīdzēt putniem atgūt pašapziņu un īsto patiesību, ko viņiem laupījuši Vecā Žurka un Sesks ar saviem palīgiem – Seskabrāļiem. Putni ir iebaidīti un tiek izmantoti. Nebrīve kropļo putnu patieso būtību. Neglītajam Pīlēnam, izrādās, piemīt neparastas spējas gūt spēku saskarsmē ar neizdibināmu, mūžīgi saucošu spēku – Skaisto Balsi. (“Kas esi tu, Skaistā Balss?” Dievs, Mīlestība, Māksla?) Un kas ir pats Neglītais Pīlēns – Gulbis? Nezināmais Atnācējs? Eņģelis? Pati Skaistā Balss? Saskarsmē ar Neglīto Pīlēnu ar putniem notiek neticamas pārvērtības – no “sētas” kārtību par mūžīgu uzskatošām, padevīgām būtnēm, kas ik dienas upurē Seskam pa skaistākajai Pērļu Vistiņai, putni kļūst par brīvām, pašapzinīgām būtnēm. Varmākas Vecā Žurka un Sesks tiek uzveikti. Ļaunums iznīcina sevi pats. Bet Pīlēnam (jā, kas tad īsti viņš ir?), nu jau visu mīlētam, ir jādodas tālāk . Tālā, garā ceļā, kur viņu sauc Skaistā Balss. Smeldzīga, gaiša un neapslāpējama. Kā mīlestība, kā mūžīga vēlēšanās pilnveidot sevi un pasauli.

Iestudējumi:

Mūzikls “Neglītais pīlēns” ir iestudēts Liepājas teātrī. Pirmizrāde – 2000. gada 11. novembrī.
Komponists Jānis Lūsēns
Režisors – Rims Morkūns.
Kustību režisore – Vesta Grabštaite.
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – ­ Zigrīda Atāle.
Titullomā – Ance Krauze un Marija Naumova.
“Neglītais pīlēns” ir arī Liepājas teātra aktieru diplomdarba izrāde. Pirmizrāde – 2004. gada 24. martā.
Režisors – Edmunds Freibergs.
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Zigrīda Atāle.
Horeogrāfs – Alberts Kivlenieks.

FRAGMENTS

1.cēliena 2., 3., 8. aina

1. CĒLIENS

2. aina

Pīļu Māte norūpējusies rosās ap olu. Apslauka, apglauda, ieklausās. Jā, tas brīdis ir klāt. Ola plīst! Pīlēns šķiļas. Satraukts un izbrīnīts viņš apskata sevi un apkārtni. Pīļumāte ar rūpēm un mīlestību sagaida savu lolojumu. Kaut kas tomēr nav īsti kārtībā ar šo bērnu.

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Ai, māmiņa, — kas tas?

PĪĻU MĀTE.

Tā ir tava kāja.
Vai man dieniņ, cik tā gara!
Vai man, cik tā vāja!

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Ai, māmiņa, — kas tas?

PĪĻU MĀTE.

Tie ir tavi spārni.
Vai man dieniņ, cik tie plati!
Vai man, cik tie kārni!

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Ai, māmiņa, — kas tas?

PĪĻU MĀTE.

Tā ir debess plašā.

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Vai man dieniņ, cik tā dziļa!

PĪĻU MĀTE.

Tā kā Dieva dvaša.

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Ai, māmiņa, — kas tas?

PĪĻU MĀTE.

Tā ir zeme tava.

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Vai man dieniņ, cik tā skaista!

PĪĻU MĀTE.

Skaistākas vairs nava.

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Ai, māmiņa, — kas tas?
Ai, māmiņa, — kas tas?
Kas man te — krūtīs — sakustas?
Kas man te — krūtīs — iesāpas?
Kas man te — krūtīs — iedegas?
Ai, māmiņa, — kas tas? Kas tas?

PĪĻU MĀTE.

Tā ir tava sirds.

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Ai, māmiņa, — kas tas?
Ai, māmiņa, — kas tas?
Kas man te — krūtīs — iepukstas?
Kas man te — krūtīs — iesmeldzas?
Kas man te krūtīs iekuras?
Kas iesāpas? Kas iedegas?

PĪĻU MĀTE.

Tā ir tava sirds.
Ja sirds tev krūtīs iepukstas,
Ja sirds tev krūtīs iesmeldzas,
Ja sirds tev krūtīs iekuras,
Ja iesāpas, ja iedegas,
Tas nozīmē — tu piedzimis!

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Tas nozīmē — es piedzimis!

Putni sarodas aplūkot Pīļu Mātes perējumu. Vispārējā nievāšanā nepiedalās Gailis.

VISI PUTNI.

Ak, ļautiņi, — kas tas?
Kas tas? Kas tas? Kas tas?
Ak, ļautiņi, — kas tas?
Kas tas? Kas tas? Kas tas?
Kam gan tas cālis līdzinās?
Tas jau pēc ķēma izskatās!
Pēc ērma, spoka! Jāsmejas!
Ha! Ha! Ha! Ha! Kas tas? Kas tas?
Ha! Ha! Ha! Ha! Kas tas? Kas tas?

PĪĻU MĀTE.

Tas ir pīlēns mans.

VISI PUTNI.

Ak, ļautiņi, — kas tas?
Ak, ļautiņi, — kas tas? Kas tas?
Ak, ļautiņi, — kas tas?
Ak, ļautiņi, — kas tas? Kas tas?
Kam gan tas cālis līdzinās?

ZOSIS.

Tas nav pēc pīles it nemaz!

PORTUGĀLES PĪLE.

Ka tik nav tītars, lai diespas!

VISI PUTNI.

Ha! Ha! Ha! Ha! Kas tas? Kas tas?
Ha! Ha! Ha! Ha! Kas tas? Kas tas?

PĪĻU MĀTE.

Tas ir pīlēns mans.

VISI PUTNI.

Ak, ļautiņi — ko nu? Ko nu? Ko nu? Ko nu?
Ak, ļautiņi — ko nu? Ko nu? Ko nu?
Vai redzat jūs to degunu?
Ak, apskatiet to muguru!
To kūkumu!

1. ZOSS.

Kājas…

ZOSIS.

…vājas!

2. PĒRĻU VISTIŅA.

Spārni…

PĒRĻU VISTIŅAS.

…kārni!

VISTIŅA CEKULĪTE.

Vai nav vārna?

VISI.

Vārna! Vārna!

1. ZOSS.

Kāda…

ZOSIS.

…āda!

2. PĒRĻU VISTIŅA.

Kādas…

PĒRĻU VISTIŅAS.

…lūpas!

VISTIŅA CEKULĪTE.

Vai nav ūpis?

VISI.

Ūpis! Ūpis!

PORTUGĀLES PĪLE.

Kur tāds radies?
Šiten tāds!
Ļoti neapdāvināts.
Re, re, krīt kā pelavmaiss!
Grūsta Pīlēnu.

VISI.

Pīlēns, pīlēns neglītais!

PĪĻU MĀTE.

Tas ir pīlēns mans!

Nezin, kā Pīlēnam būtu klājies, ja Pīļu Māte to neslēptu un neaizstāvētu, gatava cīnīties līdz pēdējai elpai. Arī Gaiļa personā jūtams atbalsts.

1. ZOSS.

Kājas…

ZOSIS.

…vājas!

2. PĒRĻU VISTIŅA..

Spārni…

PĒRĻU VISTIŅAS.

…kārni!

VISTIŅA CEKULĪTE.

Vai nav vārna?

VISI.

Vārna! Vārna!

1. ZOSS.

Kāda…

ZOSIS.

…āda!

2. PĒRĻU VISTIŅA.

Kādas…

PĒRĻU VISTIŅAS.

…lūpas!

VISTIŅA CEKULĪTE.

Vai nav ūpis?

VISI.

Ūpis! Ūpis!

PORTUGĀLES PĪLE.

Kur tāds radies?
Šiten tāds!
Ļoti neapdāvināts.

1. ZOSS.

Re, re, krīt kā pelavmaiss!

Grūsta Pīlēnu.

VISI.

Pīlēns, pīlēns neglītais!

PĪĻU MĀTE.

Tas ir pīlēns mans!

Putni, neapmierināti aiziet. Pie nelaimīgās Mātes un Pīlēna paliek Gailis.

3. aina

PĪĻU MĀTE.

Mans bērns nav skaistulis,
Tas tiesa…

GAILIS.

Bet ko lai iesāk, ko lai iesāk, —
Kā ir, tā jādzīvo.

PĪĻU MĀTE.

Viņš nav tik izskatīgs,
Tas tiesa…

GAILIS.

Bet ko lai iesāk, ko lai iesāk, —
Nav dzīve rožu dārzs.

ABI.

Ak, nepavisam nav!

Atgriežas Portugāles Pīle.

PORTUGĀLES PĪLE.

Bet Portugālē,
Manā dzimtenē tālā,
Ir dzīve rožu dārzs!
Bet Portugālē,
Manā dzimtenē tālā,
Ir dzīve rožu dārzs!
Kad es jums saku — ir!

Pie Portugāles Pīles kaprīzēm jau pierasts. Vēl kādu brīdi viņa turpat grozās, tad prom.

PĪĻU MĀTE.

Būt glītāks varēja,
Tas tiesa…

GAILIS.

Bet ko lai iesāk, ko lai iesāk, —
Kā ir, tā jādzīvo.

PĪĻU MĀTE.

Mans bērns nav skaistulis,
Tas tiesa…

GAILIS.

Bet ko lai iesāk, ko lai iesāk, —
Nav dzīve rožu dārzs.

ABI.

Ak, nepavisam nav!

Gailis aiziet. Pīlēns zem mātes spārna pamazām nomierinās.

PĪĻU MĀTE.

Ai, bērniņ, vai zini, kas putnam,
Kas putnam pats galvenais ir?
Ai, bērniņ, — pats galvenais putnam,
Pats galvenais — spārni un sirds!

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Man tie ir! Man tie ir!

PĪĻU MĀTE.

Tev tie ir! Tev tie ir!

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Ai, māmiņ, vai zini, kas putnam,
Kas putnam pats galvenais ir?
Ai, māmiņ, — pats galvenais putnam,
Pats galvenais — spārni un sirds.
Tā viņi mierina viens otru.

ABI.

Pats galvenais — spārni un sirds.

8. aina

Sesks ar Seskabrāļiem pārcilā vecus dzelžus, krāmē kastes, gatavo tirgum produkciju. Vecā Žurka ar groziņu rokās ierodas labā omā un sevišķi darbīgā noskaņā.

ABI SESKABRĀĻI.

Kuru kausim?
Kuru kausim?
Kuru kausim?
Kuru kausim?

VECĀ ŽURKA.

Eh! Būs jāpāriet uz strausiem!

SESKS.

Jārēķina. Jārēķina.
Jāparēķina.

ABI SESKABRĀĻI.

Kuru kausim?
Kuru kausim?
Kuru kausim?
Kuru kausim?

VECĀ ŽURKA.

Eh! Būs jāpāriet uz strausiem!

SESKS.

Jārēķina. Jārēķina.
Jāparēķina.
Jārēķina. Jārēķina.
Jāparēķina.

VECĀ ŽURKA.

Sen jau ārā sviežami
Šitie spārnu griežamie!
Šķēres, dzirkles, viss!
Kamdēļ tai tos dīkā tur.
Nelidos neviens nekur.
Tāda kārtība.

SESKS.

Nav vēl ārā sviežami
Šitie spārnu griežamie.

SESKABRĀĻI.

Kamdēļ tai tos dīkā tur.
Nelidos neviens nekur.
Tāda kārtība.

Seskam nemaz nepatīk, ka Vecā Žurka diktē toni. Abi stīvējas ap dzelžiem.

SESKS.

Nav vēl ārā sviežami
Šitie spārnu griežamie.

VECĀ ŽURKA.

Sen jau ārā sviežami
Šitie spārnu griežamie!
Šķēres, dzirkles, viss!

SESKABRĀĻI.

Kur tie liksies, kur tie spruks.
Ne vairs laidīsies, ne muks.
Lieki krāmi vien!
Sesku sanikno Seskabrāļu nostāšanās Vecās Žurkas pusē.

SESKS.

Jārēķina. Jārēķina.
Jāparēķina.
Jārēķina. Jārēķina.
Jāparēķina.

Sesks ļoti draudīgi noliek Veco Žurku pie vietas, bet tā neatstājas.

VECĀ ŽURKA.

Tās Pērļu Vistiņas — ir liekas!

SESKS.

Tur nerēķinu. Tās man priekam.

VECĀ ŽURKA.

Tās olas nedēj! Tikai
laistās.
Tās tikai zaudējumus nes!

SESKS.

Kurš te ir galvenais?

VECĀ ŽURKA.

Ess!

SESKS.

Esss!

VECĀ ŽURKA.

Ess!

SESKS.

Esss!

Vecā Žurka nepadodas.

VECĀ ŽURKA.

Tās Pērļu Vistiņas — pie velna!
Ko tās mums ienes? Ko tās pelna?
Tās — liekēdes! Tās tikai slaistās!

SESKS.

Bet tās ir skaistas. Tās ir skaistas.
Un man tās prieku, prieku nes.
Kurš te ir galvenais?

VECĀ ŽURKA.

Ess!

SESKS.

Esss!

VECĀ ŽURKA.

Ess!

SESKS.

Esss!

Vecā Žurka piekāpjas. Bet lai neviens nedomā, ka uz visiem laikiem. Sesks iekārtojas mākslas baudīšanai. Seskabrāļi pēc mājiena uzdzen uz skatuves Pērļu Vistiņas. Tām jādzied un jādejo Seskam par prieku. Sesks virpina pirkstos pērļu virteni, ar kuru varbūt aplaimos kādu no skaistajām vistiņām. Noprotams, ka šī nav pirmā “uzstāšanās”, drīzāk briesmīgs rituāls.

1. PĒRĻU VISTIŅA.

Tālā dienvidu jūrā
Dzīvo pērlenes, un
Savus dārgumus sargā
Dzelme melna kā suns.
Tālā dienvidu krastā
Jauna meitene stāv.
Pērļu virtenē viņai
Vienas pērles vēl nav.

PĒRĻU VISTIŅAS.

Pērles dabūt par velti
Katra sirds alkās kvēl.
Pērles atdot par velti
Dzelmei melnajai žēl.
Pērles dabūt par velti
Katra sirds alkās kvēl.
Pērles atdot par velti
Dzelmei melnajai žēl.

1. PĒRĻU VISTIŅA.

Pērļu zvejnieku savu
Gaidot meitene stāv.
Visi zvejnieki pārnāk.
Viena zvejnieka — nav.
Pērļu zvejnieku savu
Viņa atrod, kad rīts
Aust pār dienvidu jūru,
Miglā pērļainā tīts

PĒRĻU VISTIŅAS.

Pērles dabūt par velti
Katra sirds alkās kvēl.
Pērles atdot par velti
Dzelmei melnajai žēl.
Pērles dabūt par velt
Katra sirds alkās kvēl.
Pērles atdot par velti
Dzelmei melnajai žēl.

SESKS.

Pērļu zvejniekam saujā
Pērle skaistākā mirdz.
Tikai klusē uz mūžu
Pērļu zvejnieka sirds.
Vai es neesmu teicis,
To, ka skaistums ir lāsts.
Tīk man pērles, un tīk man
Pērļu virtenes stāsts!

PĒRĻU VISTIŅAS un SESKS

Pērles dabūt par velti
Katra sirds alkās kvēl.
Pērles atdot par velti
Dzelmei melnajai žēl.

Sesks izvēlas skaistāko — 1. Pērļu Vistiņu, uzliek tai virteni. Skūpsta uz kakla. Pērļu Vistiņa sabrūk. Pārējās izbailēs bēg. Sesks — gluži kā Drakula!

Recenzijas:

Lūsiņa I. Ikviens var pārvērsties gulbī // Diena, 2000., 7.novembris, 13.lpp.
Raita S. Cilvēcības jēdziens // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2000., 9.novembrris, 16.lpp.
Tišheizere E. Pīlēns ignorē dažus likumus // Diena, 2000., 7.decembris, 13.lpp.

Post to Twitter Post to Delicious Post to Facebook Send Gmail Post to LinkedIn