Rīga, Zvaigzne ABC, 1997. g.

Dzejas izlase
Mācību līdzeklis skolām

Bet varbūt M. Zālītes dzeja valdzina tieši ar to, ka viņas mīlestībā dzimušie vārdi, kas saudzīgā maigumā atver cilvēka dvēseli, apvieno sevī gan trauslumu, gan spēku. Es to sauktu par Cilvēcību, kas arī vienmēr ir neaizsargāta, viegli ievainojama, bet – neuzvarama.

Dzidra Vārdaune
1997

***

Mums pietrūkst vienas dzērves kāsī.
Mēs piekusušas neapstāsim
un savus spārnus pāri klāsim
ikvienai dvēselei.

Bet pietrūkst vienas dzērves kāsī,
kam gaiša mīla krūtīs rūgst.
Mums tieši tādas dzērves trūkst.

To tikai pašas dzērves jūt
vēl vienai vajag kāsī būt.

No sejas sejā vējš dzen rūgtu lāsi.
Mums pietrūkst vienas dzērves kāsī
Ikvienai dvēselei.