Populārākie raksti

Dzīvais ūdens

Anotācija: "Dzīvais ūdens" ir traģiska poēma 2 cēlienos. Tajā ir 4 ...

"Pilna Māras istabiņa". Piln

Anotācija: "Pilna Māras istabiņa" ir dramatiska poēma 2 cēlienos, sarakstīta 1981. ...

Eža kažociņš

Anotācija: Dziesmuspēle „Eža kažociņš” ir sarakstīta 1991. gadā. Lugā ir 19 ...

Tobāgo!

Anotācija: "Tobāgo!" ir traģikomiska dziesmuspēle divās daļās, sarakstīta 2001. gadā. “Tobāgo!” atver ...

Še tev Žūpu Bērtulis!

Anotācija: Lugas pamatā ir kopš latviešu teātra sākumiem pazīstamais dāņu klasiķa ...

Nav aplami daudzināts, ka Māras Zālītes romāna “Pieci pirksti” turpinājums ilgstoši ierindojās starp gaidītākajām grāmatām jaunākajā latviešu literatūrā, taču vienlaikus jāatzīst, ka vārdkopai “Pirmās grāmatas beigas” visu šo četru gadu garumā piemita nemieru raisoša un varbūt pat savdabīgi disharmoniska pēcgarša.

Galu galā – ne velti “Billi” atceramies tieši ar Saulcerītes lelles uzšūšanu pēc teātra apmeklējuma, ar Rīgas kinoteātru tūri un sapņiem par oranžu apelsīnu vai ar divus latus vērtajiem uzdzīves priekiem karuseļa ratā – un ne tik daudz ar pelnu kulītes piestiprināšanu dziedāšanas skolotāja žaketei vai ar Valda Luksa literārā pulciņa aizkulisēm. Uzrakstīt spēcīgu un interesantu romāna turpinājumu ir ārkārtīgi ambiciozs un sarežģīts darbs pat pieredzējušam rakstniekam, bet vai maz ir iespējams radīt turpinājumu izcilam prozas darbam?

Arnis Koroševskis, literatūrzinātnieks / “DELFI” / 5.02.2018.

Visu recenziju lasiet šeit: http://ej.uz/sv8f

Post to Twitter Post to Delicious Post to Facebook Send Gmail Post to LinkedIn