Anotācija: Traģikomēdija "Zemes nodoklis" ir sarakstīta 2003. gada sākumā. Lugā ir 2 ...
Anotācija: Lugas pamatā ir kopš latviešu teātra sākumiem pazīstamais dāņu klasiķa ...
Anotācija: "Tobāgo!" ir traģikomiska dziesmuspēle divās daļās, sarakstīta 2001. gadā. “Tobāgo!” atver ...
Māras dzeja tik skaidra un vienkārša izteiksmē ir tāpēc, ka viņa kopj ideju. Bez savas personības un sabiedrības kopšanas visu laiku uztur ideju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Māra rēķinās ar idejiskajiem lielumiem un liek rēķināties ar tiem arī lasītājiem.
Pilna Māras istabiņa
Sīku mazu šūpulīšu;
Kā to vienu kustināja,
Visi līdzi kustējās.
“Kopt sabiedrību nozīmē, teiksim, kustināt šūpulīti, divus, trīs. Bet kopt ideju nozīmē zināt, ka daudz kas līdzi aizkustēsies, viss ierezonēsies, atsauksies. Tas jāzina. Jo būs jāatbild par savu zināšanu vai nezināšanu. Ideja nav tikai darbība, bet zināšana un atbildība. Zināšana, ka tev ir ideja. Un ka uz to var paļauties. Uz ideju vajag paļauties. Māra paļaujas. Tāpēc arī lasītājs viņai tic, un it paļāvīgi”.
Imants Ziedonis
1986. g.
“Tā ir milzīga sevis atdošana, atvēršana, sadedzināšana. Tā nav konjunktūra, ja cilvēks ļauj savā dvēselē plosīties tautas sāpei, lai to izkristalizētu par mākslas darbu. Drīzāk upuris uz tautas un mākslas altāra. [..] Māra turpina būt, kas bija. Pāreju uz pozīcijas patriotismu viņa veica bez pārrāvuma, lielā uzticībā tam, kas viņa ir kā māksliniece. Uzņemot jaunus impulsus, viņa palikusi uzticīga dziļākām patiesībām. Dieva dots talants, spēja to pārkausēt sevī, pārvērst mākslas darbos. Es viņas vārdos redzu līdzīgu enerģiju kā dainās”.
Vaira Vīķe-Freiberga sarunā ar Noru Ikstenu.
2003. g.
“Māras Zālītes tēlainībai un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem raksturīga apbrīnojama noturība laika gaitā. Jau pirmajos, 70. gados rakstītajos dzejoļos sajaucas dabas un intīmā lirika, maigā, dažviet varbūt par bērnišķīgā saspēlē ar tādiem tēliem kā puķes, putni, zivis, sēnes, rasa, atspulgi, koki, upes, pļavas, mākoņi, zvaigznes, mēness. Mazais, sīkais veido pasauli kā veselumu un smalkas, smeldzīgas ir laimes un bēdu sajūtas Māras Zālītes dzejā. [..] Dabas pasaule folklorai tuvā tvērumā ir arī tā vieta, kur atklājas sakrālā vertikāle, notiek kosmogoniskais radīšanas process. Niecīgo, vienkāršo tēlu saspēle pārsteidz arī ar savu mūsdienīgumu – uzbur savdabīgu iedvesmas situācijas koptēlu, kas savukārt mudina uz, iespējams, pārsteidzošām paralēlēm ar daudzu jaunākas paaudzes latviešu dzejnieču darbiem.”
Ilva Skulte, “Vienkārši dzeja”, Forums, 2003.
Rīga, Preses nams, 1997. “Jauna stilistika, jauna paradigma, formas meklējumi… Dzejā Māra itin kā atgriežas atpakaļ savos pirmsākumos – 1977. gadā, kad iznāca viņas pirmais krājums “Vakar zaļajā zālē”. [..] Divdesmit gadi starp “Vakar zaļajā zālē” un “Apkārtni”. No brīža, [ Lasīt vairāk ]
Rīga, Atēna, 2003. “Māras Zālītes tēlainībai un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem raksturīga apbrīnojama noturība laika gaitā. Jau pirmajos, 70. gados rakstītajos dzejoļos sajaucas dabas un intīmā lirika, maigā, dažviet varbūt par bērnišķīgā saspēlē ar tādiem tēliem kā puķes, putni, zivis, sēnes, [ Lasīt vairāk ]
Rīga, Zvaigzne ABC, 2003 M. Zālītes dzejas izdevums sērijā “Vajadzīga grāmata” , papildināts ar dzejoļiem no 1997. gadā iznākušā krājuma “Apkārtne” un libretu rokoperai “Lāčplēsis”.
Rīga, Zvaigzne ABC, 1999. g. Jaukajā krājumiņā apkopoti Māras Zālītes populārākie un skaistākie dzejoļi. “Nāk rudens apgleznot Latviju. Bet nepūlies, necenties tā. Man viņa ir visskaistākā Tik un tā.” Sakārtojusi Kristīne Skrīvele. Edgara Švanka vāka dizains. Viesizrādes Mani piecēlis šorīt [ Lasīt vairāk ]
Rīga, Zvaigzne ABC, 1997. g. Dzejas izlase Mācību līdzeklis skolām Bet varbūt M. Zālītes dzeja valdzina tieši ar to, ka viņas mīlestībā dzimušie vārdi, kas saudzīgā maigumā atver cilvēka dvēseli, apvieno sevī gan trauslumu, gan spēku. Es to sauktu par [ Lasīt vairāk ]
