Anotācija:
Dziesmuspēle „Eža kažociņš” ir sarakstīta 1991. gadā. Lugā ir 19 darbojošās personas – 13 sievietes un 6 vīrieši.
Vēstījumā pamatā likts folkloras sižets par „neizdevušos bērnu”, kurš piedzimst ar eža kažociņu mugurā. Viņam jāiziet cauri daudziem pārbaudījumiem, lai no eža kažociņa atbrīvotos. Brīžam liriski smeldzīgās, brīžam ironiskās un pat groteskās intonācijās rakstītais darbs ir metafora savam laikam – jaunā Latvija, „jaunie laiki” ir tas bērns ar smago sociālistisko mantojumu – eža kažociņu plecos. Iniciācija – kažociņa nomešana (arī – ieiešana pieaugušo kārtā) var notikt vienīgi ar humāniem līdzekļiem (mīlot).
Princese, kura vēlas ezīša ātrāku pārtapšanu, iemet kažoku krāsnī. Mīts (un M. Zālītes darbā tas īpaši uzsvērts) vēstī, ka pāragra atbrīvošanās no „kažociņa” draud ar varoņa bojāeju (resp. identitātes zaudējumu). Darbs ir rotaļīgs pēc formas, bet nopietns, pat sarežģīts pēc satura.
Iestudējumi:
Luga iestudēta Valmieras Drāmas teātrī. Pirmizrāde – 1993. gada 27. martā.
Lomās: Tālivaldis Lasmanis, Astra Baumane, Roberts Zēbergs, Inese Pabērza, Jānis Samauskis, Andris Jozēns un citi.
Režisors – Aigars Vilims
Komponists – Uldis Stabulnieks
Luga vairākkārt iestudēta amatierteātros, piemēram, Ķeipenes bērnu teātrī, Saldus bērnu teātrī, u.c.
Eža kažociņš
FRAGMENTS:
1. cēliena 4. aina
CIRCENIS
Nāču! Nāču!
AMARILLIS
Nāc pie mums!
EZĪTIS
Kas jūs esat?
CIRCENIS
Es esmu Circenis. Es te dzīvoju aizkrāsnē jau tūkstoš gadus.
EZĪTIS
Un tu arī esi tik veca?
AMARILLIS
Pirmkārt, Ezīt, dāmām neviens gadus neprasa… Otrkārt, vai tad tu neredzi, ka es tikko plaukstu? Vai tad tu neredzi, cik daudz man pumpuru?
EZĪTIS
Jā, tu nu gan esi skaista!
PULKSTENIS
Jūsu zināšanai — ir desmit minūtes pāri septiņiem.
CIRCENIS
Tas ir Pulkstenis. Kādreiz viņam bija apgaismota ciparnīca, bet nu gaismiņa izdzisusi. Tā ja, tā ja, laiks jau nevienu nežēlo.
PULKSTENIS
Runā labāk vairāk pats par sevi. Nesaprotu, ar ko Circenis mājās labāks par blakti!
AMARILLIS
Tu nu gan šodien esi uzvilkts!
PULKSTENIS
Es tieši neesmu uzvilkts.
AMARILLIS
Es domāju tādā nozīmē, ka tev ir uzvilkti nervi. Stress.
PULKSTENS
Uzvelc labāk kaut ko kārtīgāku mugurā!
AMARILLIS
Es cerēju, ka tu ej laikam vairāk līdzi. Es labāk uzvilkšu dūmu!
EZĪTIS
Jūs vienmēr tā ķīvējaties?
VISI.
Vienmēr.
AMARILLIS
Patiesībā, Ezīt, tā nav ķīvēšanās. Tā ir dialektika! Varbūt pat trialektika, par to vēl zinātnieki strīdas. Bet Pulkstenis ir tik nervozs tāpēc, ka viņa dzeguzīte pagalam.
EZĪTIS
Dzeguzīte? Tas laikam ir tāds putns?
PULKSTENIS
Tas ir tāds putns. Tas ir tāds putns.
EZĪTIS
Un pavisam pagalam?
AMARILLIS
Beigta, un āmen.
CIRCENIS
Gandrīz sāk likties, ka tev par to prieks.
AMARILLIS.
Objektīva realitāte, pret ko jāizturas neitrāli.
EZĪTIS
Jā?… Bet… Bet ko jūs te īsti darāt?
CIRCENIS
Mēs vienkārši esam. Ne jau vienmēr mūs ievēro, bet tik un tā mēs esam.
AMARILLIS
Mani jau nu gan ievēro. Ja es nebūtu tik ievērojama, tad viens otrs savu mūžu nepienāktu pie loga. Un nomirtu, neredzējis, cik plaša un skaista ir pasaule. Cik daudz gaismas ir tajā — infrasarkana, ultravioleta… Nu tad nāc — es tev rādīšu pasauli!
CIRCENIS
Nē, nē, jāsāk ar aizkrāsni! Nāc, Ezīt, es tev mācīšu tautasdziesmas, teikas un pasakas…
EZĪTIS
Vai aizkrāsnē ir gaisma?
CIRCENIS
Tur burvīgā gaismā viss zaigo un laistās…
AMARILLIS
Nē, nē, īstā gaisma nāk no ārpuses. Kāp augšā uz palodzes!
PULKSTENIS
Paga, paga, vispirms viņam jāiemācās pazīt pulksteni un saprast tieši šo laiku, tieši to, kuru es rādu!
EZĪTIS
Mīļie draugi! Circenīt, Pulkstenīt, Amarillīt! Es vairs neesmu vientuļš!
CIRCENIS
Neviens nav vientuļš, tikai ne katrs to zina.
EZĪTIS
Un mēs vienmēr būsim kopā?
CIRCENIS, AMARILLIS, PULKSTENIS
Vienmēr.
Tumšā naktī pamodies,
Tikai ieklausies —
Tieši tev no visas sirds
Circenītis dzied.
Tumšā naktī pamodies,
Tikai ieskaties —
Tieši tev uz palodzes
Skaista puķe zied.
Tumšā naktī pamodies,
Tikai ieklausies —
Pulkstenis un tava sirds
Vienā solī iet.
Recenzijas:
Bels A. Spožs “Eža kažociņš” Valmieras aktieru izpildījumā // Neatkarīgā Cīņa, 1994., 18.augusts, nr.190, 8.lpp.
Liniņš E. Vēl trīs nepublicētas lugas no Kultūras ministrijas arhīva // Karogs, 1993., nr. 5, 243.-246.lpp.
Radzobe S. No stipri nenoteiktām pozīcijām // Karogs, 1993., nr.6, 146.-154.lpp.
